nekad nesaki nekad

Savu dzīvi veidojam paši. Lēnām, dienu no dienas, minūti pa minūtei, liekot kopā to kā puzli, lai brīžos, kad pietrūkst apņēmības un gribasspēka, apskatītu „lielo bildi” un rastu spēku turpināt. Tikai no katra paša atkarīgs, vai pēc laika, atskatoties pagātnē un vērtējot padarīto, par savu rīcību un izvēlēm nebūs jākaunas un tās jānožēlo.

            Jauniešiem vienmēr aktuālie jautājumi bijuši par to, ko darīt pēc vidusskolas? Studēt, vai nē? Braukt pelnīt naudu ārzemēs?

            Manuprāt, šos jautājumus jebkurš vidusskolēns vai jaunietis sev ir uzdevis, bet tikai daži no viņiem rod atbildes. Arī es esmu bijusi viena no šiem jauniešiem. Es centos rast atbildes, bet diemžēl tās tik ātri neatradu. Šī izvēle jauniešiem ir diezgan grūta, jo ne katrs zina, ko vēlas no savas dzīves iegūt.

            Mana dzīve strauji tuvojās tam dzīves posmam, kurā ļoti svarīgi skaidri iztēloties savu nākotni un saprast, cik tālu esmu gatava iet, lai to sasniegtu un mūža galā nebūtu jāpārmet sev izdarītais. Jāizvēlas manas dzīves „jā” un „nekad” – principi, kurus ievērot un vēlmes, kuras īstenot. Zināju, ka varu sakravāt mantas un doties uz ārzemēm piepildīt savus sapņus, kaut vai šodien. Ja es zinātu, ka tālumā radīšu piepildījumu, tad varētu atstāt gan draugus, gan ģimeni, jo man šķiet, ka nelaimīgam cilvēkam pat tuvākie nepalīdzēs, un, tikai būvējot savu laimi pats, nepaļaujoties uz citiem, tu vari būt pilnīgs. Tas bija laiks, kad  biju apmaldījusies domās par tagadni un nākotni, man vajadzēja izkļūt no tā domu „kamola” un sākt dzīvot no jauna.

            Lai sāktu jaunu dzīvi vajadzēja tikai vienu – mainīt līdzšinējo vidi. Vienīgais variants bija doties uz ārzemēm. Iepriekš biju dzirdējusi par programmu „Au pair”, kurā jaunietes var doties strādāt par pusslodzes auklītēm, paralēli apgūstot valsts valodu. Pieteicos mājas lapā un sāku meklēt ģimeni, kura mani uzņemtu uz veselu gadu, jo tik daudz man vajadzēja, lai izlemtu par ko un kur sākšu studēt.

            Kas tad īsti ir Au pair? Sākotnēji var šķist, ka tas viss ir viens liels joks un patiesībā jaunieši piedalās šāda veida apmaiņas braucienā, lai izklaidētos. Tā pavisam nav, jo pirms tu piekrīti doties pie svešas ģimenes un dzīvot svešā valstī, jaunietim ir jāparaksta līgumi ar stingriem noteikumiem.

             Au Pair  tulkojumā no franču valodas nozīmē \'pretmīlestība\', \'abpusēji\' vai \'uz līdzīgiem pamatiem\'. Ar šo jēdzienu jāsaprot abpusēji izdevīga vienošanās starp ģimeni, kurai vajadzīga palīdzība saimniecībā un jaunu cilvēku, visbiežāk meiteni, kas gada laikā vēlas uzlabot savas svešvalodas zināšanas, interesanti un noderīgi pavadīt laiku, kā arī iegūt vērtīgas iemaņas, palīdzot saimniecībā.

            Au pair ģimenē jāpalīdz rūpēties par bērniem un izpildīt zināmus mājas darbus, par to saņemot brīvu uzturēšanos un ēdienu, kā arī kabatas naudu. Laikā, kad jādzīvo ģimenē, Au pair kļūstat par tās „labo roku” jāpiedalās ģimenes pasākumos, tiek saņemts atbalsts svešvalodas apguvē un tiek iepazīta valsts kultūra. Brauciens uz ārzemēm kā Au Pair, šķiet, šobrīd ir vispopulārākais apmaiņas brauciens jauniešiem, kas vēlas apskatīt un iepazīt citu valstu kultūru.

            Līgumā vēl teikts, ka Au Pair jābūt gudrai, izglītotai, labvēlīgi noskaņotai un labi audzinātai. Daudzas meitenes, dzenoties uzlabot svešvalodas zināšanas un pētot kultūras vērtības, aizmirst, ka viņas pamatuzdevums, ierodoties ģimenē, ir kopt bērnus, mīlēt viņus, kļūt viņiem par kaut ko līdzīgu vecākajai māsai.

            Neviena ģimene no jaunietēm neprasa pieredzi vai kvalifikāciju, bet viņām jāgrib mācīties, būt gatavām izpildīt mājas darbus, būt draudzīgi noskaņotām pret ģimeni, kura jūs uzņem. Izlasot visus noteikumus šķiet, ka pārrunas ar ģimenēm būs ļoti nopietnas un visi šie rakstiskie noteikumi tiks ņemti vērā. Protams, pārrunas ar ģimeni norit draudzīgā atmosfērā bez lieka stresa, tiek uzdoti jautājumu par tevi pašu, bet nekas vairāk. Man šādas pārrunas bija veselas 3, un tikai ar trešo reizi sapratu, ka jā šī ir tā ģimene pie, kuras vēlos doties. Šīs sajūtas bija abpusējas, jo arī ģimene mani novērtēja ļoti pozitīvi un vēlējās ātrāk noslēgt līgumu.

            Te nu es biju, tikko beigusi vidusskolu devos pilnīgi nezināmajā, bet iekšējā balss teica, ka tas ir tas, kas man nepieciešams. Veselu gadu nodzīvoju, manuprāt, skaistākajā Eiropas valstī – Šveicē. Ieguvu neizsakāmi lielu pieredzi. Apguvu citas valsts kultūru, valodu un redzēju dzīvi no mātes skata punkta. Varu teikt, ka pēc šādas pieredzes iegūšanas jebkura Au Pair meitene būs gatava veidot savu ģimeni.

            Šveicē gads pagāja ātri un man nācās pieņemt lēmumu par augstskolas izvēli, un, galu galā, es biju gatava atgriezties Latvijā. Šī dzīves pieredze man palīdzēja saprast, kas es esmu un kas es vēlos būt. Tādēļ, vēlos dalīties savā pieredzē, lai, varbūt, kādam palīdzētu rast atbildi uz viņa šī brīža jautājumu.